Uzņēmuma ilgtspējas un korporatīvās sociālās atbildības prakse mēdz būt dažāda. Mazos uzņēmumos tā saistīta ar atbilstošu produktu piedāvāšanu klientiem, tiesību aktu ievērošanu, dažādu pasākumu ieviešanu darbinieku labklājībai. Vidējo un lielo uzņēmumu atbildība pieaug attiecībā pret dažādām ietekmes pusēm, kā arī tiem ir ietekme un resursi mainīt esošo biznesa modeli. Lai šo procesu sakārtotu, piedāvājam pakāpeniski atrisināt dažādus aspektus, lai ilgtspējas ieviešana būtu saprotama gan vadībai, gan darbiniekiem, gan ietekmes pusēm, tai skaitā akcionāriem, finansētājiem un investoriem. Piedāvājam sadarboties kādā no 8 ilgtspējas stratēģijas izveides posmiem vai realizēt kopā visus posmus.

1. Atbilstības novērtējums

Lai apzinātos kādas ilgtspējas prakses uzņēmums realizē jau šobrīd, tiek veikts atbilstības novērtējums, izmantojot dažādus standartus, vadlīnijas un metodes, un izvēloties atbilstošāko kopā ar uzņēmuma vadības komandu.

2. Ietekmes pušu apzināšana

Pilnvērtīgas ilgtspējas stratēģijas pamatā (piemēram, GRI ziņošanas standarta un ISO 26000 standarta prasības) ir apzināties, kādas ir uzņēmuma ietekmes un ieinteresētās puses, kādas ir attiecības ar šīm organizācijām vai personām un izvēlēties atbilstošāko stratēģiju, lai mazinātu uzņēmuma ilgtspējas riskus.

3. Būtiskuma noteikšana

Ne visas ilgtspējas tēmas un jomas uzņēmuma ir būtiskas vai pietiek resursu tās stiprināt. Nosakot būtiskumu un prioritātes, vadības komanda mērķtiecīgi realizē pasākumus, kas rada pozitīvu pievienoto vērtību vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

4. Ilgtspējas mērīšana

Ilgtspējas mērīšana ir būtisks solis uzņēmuma apzinātai un mērķtiecīgai rīcībai mazināt mūsu “nospiedumu” (footprint) un palielināt “mērķtiecīgu ietekmi” (handprint). Mērīšanas metožu izvēle, izstrāde un zinātnē balstītu datu izmantošana mērķu noteikšanā, veicina uzņēmuma uzticamību.

5. Ilgtspējas stratēģijas izstrāde vai piemērošana

Ilgtspējas stratēģijas izstrāde un/vai integrācija uzņēmuma stratēģijā ļauj uzņēmumam padarīt ilgtspēju jēgpilnu un veidot ciešāku sasaisti ar ekonomiskajiem mērķiem, tai skaitā peļņu, kā arī to sociālo un vides aspektu negatīvās ietekmes mazināšanu un pozitīvās ietekmes vairošanu, kas ir būtiska uzņēmumam. Stratēģijas izstrādē vēlams iesaistīt  vadības komandu un vidējā līmeņa vadītājus.

6. Stratēģijas integrācija procesos

Uzņēmuma veiksmīgas ilgtspējas stratēģijas ieviešanas pamatā ir spēja sasaistīt biznesa procesus ar ilgtspējas mērķiem, izstrādājot  KPI, KRI, u.c. un radot  motivācijas sistēmu iesaistītajiem darbiniekiem.  Datu apkopošanai par progresu, kā arī darbinieku iesaistei ir izšķiroša nozīme stratēģijas realizācijā.

7. Ilgtspēja un korporatīvā atbildība piegādes ķēdē

Uzņēmuma vērtību nodošana piegādes ķēdē liecina par uzņēmuma briedumu un spēju pieņemt lēmumus, kas balstīti uz vērtībām un ilgtspējas stratēģijas izvirzītajiem mērķiem. Izstrādājot piegādes ķēdes pārvaldības procesu un sakārtojot attiecības ar piegādātājiem, uzņēmums var mazināt reputācijas un ekonomiskos riskus.

8. Ne-finanšu informācijas atklāšanas un ilgtspējas pārskati

Ne-finanšu informācijas un ilgtspējas pārskatu vadlīniju izvēle (GRI, ESG, SDGs, u.c.) nosaka to, kā un ko uzņēmums vēlas par sevi stāstīt plašākai sabiedrībai (ietekmes pusēm), tai skaitā ziņot par saviem mērķiem, pasākumiem un rezultātiem tām ietekmes/ ieinteresētajām pusēm, kas tai ir aktuālas.